Lāstekas un sniegs no jumta: kas atbild par bojātu auto vai traumu un ko sedz apdrošināšana
Pēc pirmā lielā sniega un atkušņa pie ēkām parādās norobežojošās lentes, bet ne visur laikus. No jumta noslīdējis sniegs var iespiest auto jumtu, bet krītoša lāsteka var smagi savainot cilvēku. Šajā rakstā skaidrojam, kurš atbild par sniegu un lāstekām uz jumta, kādi sodi draud par to nenotīrīšanu, kurš maksā par bojātu auto vai traumu un kā apdrošināšana palīdz gan cietušajam, gan ēkas īpašniekam.
Kurš atbild par sniegu un lāstekām uz jumta
Civillikuma 1084. pants nosaka, ka katram būves īpašniekam sava būve jātur tādā stāvoklī, lai no tās nevarētu rasties kaitējums ne kaimiņiem, ne garāmgājējiem, ne arī tās lietotājiem. Ziemā tas nozīmē arī laikus notīrīt sniegu un lāstekas.
Daudzdzīvokļu mājā sanitārā apkope ir obligāta pārvaldīšanas darbība (Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. pants). Ministru kabineta noteikumi Nr. 906 ziemā prasa notīrīt sniegu un ledu, arī lāstekas, no ēkas fasādes un jumta, lai tie nekristu no jumta, dzegām, notekcaurulēm, lodžijām un balkoniem, kā arī laikus norobežot bīstamās vietas (6.2. un 6.3. punkts). To nodrošina mājas pārvaldītājs. Ja pārvaldīšana uzdota pārvaldniekam, viņš atbild īpašniekiem saskaņā ar likumu un pārvaldīšanas līgumu, bet kopumā par mājas pārvaldīšanu atbild tās īpašnieki (likuma 9. un 16. pants).
Privātmājai, veikalam vai biroja ēkai atbildīgais parasti ir īpašnieks vai tiesiskais valdītājs. Ja ēka ir iznomāta, kurš tīra jumtu, bieži nosaka nomas līgums, tāpēc to vērts pārbaudīt jau rudenī.
Pašvaldības šos pienākumus precizē saistošajos noteikumos. Rīgā tie ir Rīgas valstspilsētas pašvaldības teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi Nr. RD-24-270-sn. Tie prasa īpašniekam, tiesiskajam valdītājam vai mājas pārvaldītājam notīrīt sniegu, ledu un lāstekas no balkoniem, lodžijām, jumtiem un citām konstrukcijām, ja to krišana var apdraudēt gājējus un transportlīdzekļus. Bīstamā vieta uz darbu laiku jānorobežo, bet pēc tīrīšanas ietve jāsakopj līdz plkst. 7.00, ja darbi notika naktī, vai stundas laikā, ja dienā (4.3. punkts). Tie paši noteikumi prasa ietves un gājēju celiņus pie ēkas attīrīt no sniega un nokaisīt ar pretslīdes materiālu katru dienu līdz plkst. 8.00 un, ja vajag, atkārtoti visas dienas garumā (4.1.4. un 4.2.3. punkts). Tāpēc, ja garāmgājējs paslīd uz netīrītas ietves pie ēkas, jautājums par atbildību bieži jāadresē tam pašam īpašniekam vai pārvaldniekam. Citās pašvaldībās prasības var atšķirties, tāpēc izlasiet savas pašvaldības noteikumus.
Sodi par nenotīrītām lāstekām
Rīgā par 4.1. un 4.3. punkta prasību neievērošanu (lāstekas un sniegs uz būvēm, sava teritorija) fiziskām personām piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz 350 eiro, bet juridiskām personām naudas sodu līdz 1400 eiro (saistošo noteikumu 22. punkts). Ja kavēšanās tieši apdraud cilvēku dzīvību, veselību vai mantu, pašvaldības policija var arī uzlikt pienākumu darbus veikt nekavējoties (20. punkts). Svarīgi: sods nonāk pašvaldības budžetā, nevis pie cietušā. Zaudējumu atlīdzība ir atsevišķs jautājums.
Ja lāsteka vai sniegs nokrīt uz auto
OCTA šeit nepalīdz, jo zaudējumus nav nodarījis transportlīdzeklis. Ir divi ceļi.
- Prasība pret atbildīgo. Civillikuma 1635. un 1779. pants paredz, ka zaudējumi jāatlīdzina tam, kurš tos nodarījis ar savu darbību vai bezdarbību un kuru par to var vainot. Rakstisku pretenziju sūta ēkas īpašniekam vai pārvaldniekam. Pārvaldnieki un uzņēmumi savu civiltiesisko atbildību bieži apdrošina, un tad prasību izskata viņu apdrošinātājs.
- Jūsu KASKO. Ja polisē iekļauts krītošu priekšmetu vai dabas stihiju risks, remontu var segt KASKO, atskaitot pašrisku. Izmaksājis atlīdzību, apdrošinātājs pārņem jūsu prasījumu pret vainīgo (Apdrošināšanas līguma likuma 45. pants) un turpmāk lietu kārto pats. Parasti tas ir ātrāk nekā gaidīt, kamēr vainīgais atzīst atbildību.
Dažos KASKO noteikumos prasīts ziņot policijai, ja auto bojājuši no svešas ēkas krituši priekšmeti, tāpēc pirms aizbraukšanas pārbaudiet savus noteikumus. Ja KASKO jums nav vai esošā polise krītošus priekšmetus nesedz, varat saņemt KASKO piedāvājumus un salīdzināt segumu.
Svarīga ir arī paša rīcība. Ja vieta bija norobežota un brīdinājums skaidri redzams, bet auto tomēr novietots tieši zem jumta malas, atbildīgā puse var iebilst, ka daļa vainas ir cietušajam, un tas var samazināt atlīdzību. Atkušņa dienās labāk neparkēties zem dzegām.
Ja cietis cilvēks
Ja lāsteka vai sniega gabals savainojis garāmgājēju, vispirms zvaniet 112. Civillikuma 2347. pants paredz, ka tam, kurš ar prettiesisku un vainojamu darbību nodarījis miesas bojājumu, jāatlīdzina ārstēšanās izdevumi, pēc tiesas ieskata arī atrautā peļņa un morālais kaitējums. Arī šādas prasības parasti izskata ēkas īpašnieka vai pārvaldnieka civiltiesiskās atbildības apdrošinātājs. Ja cietušajam ir sava nelaimes gadījumu polise, tā maksā pēc saviem noteikumiem neatkarīgi no tā, kurš ir vainīgs.
Civillikumā ir arī īpaši noteikumi par zaudējumiem, kas nodarīti, kaut ko izmetot vai izlejot uz ielas, vai ja no mājas nokrīt nepienācīgi nostiprināts priekšmets (2358.-2362. pants). Šādā gadījumā prasību ceļ pret to, kas ēkā vai tās daļā dzīvo vai to valda, un tā noilgst viena gada laikā. Vai šie panti attiecas uz konkrēto lāsteku, vērtē tiesa, tāpēc ar pretenziju nevilcinieties.
Ja sniegs no jūsu jumta nodara kaitējumu
Ja jums pieder privātmāja un sniegs no jumta noslīd uz kaimiņa auto vai savaino garāmgājēju, atbildēt nāksies jums. Te palīdz civiltiesiskās atbildības daļa, ko var iekļaut mājas apdrošināšanā un dzīvokļa apdrošināšanā. Tā sedz trešajām personām nodarītos zaudējumus polisē noteiktā limita robežās. Uzņēmumiem, kuriem pieder vai kuri nomā veikalu, biroju vai noliktavu, līdzīgu aizsardzību dod uzņēmumu civiltiesiskās atbildības apdrošināšana.
Pašas ēkas bojājumi, piemēram, sniega svara ielauzts jumts vai norauta notekcaurule, mājokļa polisēs bieži ietilpst dabas stihiju riskā, bet nosacījumi atšķiras. Piemēram, vienos noteikumos sniega un ledus svara bojājumi segti, ja tie radušies intensīvas snigšanas laikā vai uzreiz pēc tās un sniegu pamatotu iemeslu dēļ nebija iespējams notīrīt, savukārt zaudējumi, kas radušies, netīrot sniegu no jumta, ir izņēmumos. Citos noteikumos nepārtraukta snigšana definēta kā sniega slāņa pieaugums vismaz par 100 mm 24 stundu laikā. Pirms ziemas pārbaudiet, vai jūsu polisē ir dabas stihiju risks un civiltiesiskā atbildība un kāds ir tās limits.
Kā rīkoties uzreiz pēc negadījuma
- Ja kāds ir cietis, zvaniet 112. Ja bojāta manta, izsauciet policiju, lai notikums tiktu fiksēts.
- Nofotografējiet bojājumus, nokritušo ledu vai sniegu, jumta malu, ēkas adresi un to, vai bija norobežojumi un brīdinājuma zīmes. Pierakstiet laiku un laikapstākļus.
- Pierakstiet aculiecinieku kontaktus.
- Noskaidrojiet ēkas pārvaldnieku vai īpašnieku un nosūtiet rakstisku pretenziju. Pajautājiet, kurš ir viņu civiltiesiskās atbildības apdrošinātājs.
- Ja izmantojat KASKO, piesakiet gadījumu pēc iespējas ātrāk un neremontējiet auto pirms apdrošinātāja apskates.
- Saglabājiet čekus par ārstēšanu, evakuatoru un citiem izdevumiem.
Ja neesat pārliecināts, kura polise sedz jūsu situāciju, Agento brokeri palīdzēs izlasīt noteikumus un, ja vajag, salīdzināt vairāku apdrošinātāju piedāvājumus.