Līdz ar pirmajām aukstajām naktīm privātmājās atkal tiek iekurtas krāsnis, kamīni un pirtis, bet dzīvokļos no skapja tiek izvilkti elektriskie sildītāji. Tieši tagad vienkārši pienākumi, piemēram, dūmvada tīrīšana vai dūmu detektora pārbaude, kļūst ne tikai par drošības, bet arī par naudas jautājumu. Ja ugunsgrēks izceļas tāpēc, ka nav ievērotas ugunsdrošības prasības, apdrošinātājs var atlīdzību samazināt vai atteikt pavisam. Vispārīgus ugunsgrēku cēloņus esam apskatījuši rakstā par ugunsdrošību mājoklī un finansiālajiem riskiem, bet šoreiz runāsim tieši par apkures sezonu.

Kad jātīra dūmvads: termiņi noteikumos

Prasības nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 238 "Ugunsdrošības noteikumi". Galvenais datums ir 1. novembris: līdz tam jāiztīra cietā un šķidrā kurināmā apkures ierīču dūmvadi. Ja cietā kurināmā apkures ierīce neuzkrāj siltumu ilgāk par trim stundām (noteikumos to sauc par ilgdedzes ierīci), dūmvads jātīra vēl vienu reizi apkures sezonas laikā, no 1. novembra līdz 1. martam. Ja nezināt, kurai grupai pieder jūsu krāsns, kamīns vai pirts krāsns, pajautājiet skursteņslauķim.

  • Gāzes apkures iekārtu tīra, apkopj un pārbauda ne retāk kā reizi gadā, ja ražotājs nav noteicis citādi.
  • Cietā un šķidrā kurināmā apkures iekārtas un dūmvada tehniskā stāvokļa pārbaudi veic reizi piecos gados.
  • Dūmvadu aizliegts tīrīt, sodrējus izdedzinot.

Par tīrīšanu sastāda aktu, kurā norāda datumu, darba veicēju, viņa kvalifikāciju apliecinošu dokumentu un atzinumu. Privātmājas īpašnieks, kurš cietā kurināmā ierīci un dūmvadu iztīra pats, aktu var nesastādīt. Tomēr, ja notiek ugunsgrēks, skursteņslauķa akts un maksājumu apliecinošs dokuments ir vienkāršākais pierādījums, ka pienākums izpildīts, tāpēc glabājiet tos kopā ar polisi.

Jāņem vērā, ka 2025. gada 13. novembrī stājās spēkā jaunais Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likums, un likumi.lv norāda, ka noteikumi Nr. 238 zaudēs spēku 2027. gada 2. janvārī. Tātad šī gada 1. novembra termiņš vēl jāievēro pēc šiem noteikumiem, bet no 2027. gada sākuma, apkures sezonas vidū, prasības var mainīties, tāpēc sekojiet līdzi jaunajiem noteikumiem.

Dūmu detektors katrā stāvā

Kopš 2020. gada 1. janvāra privātmājai un dzīvoklim jābūt aprīkotiem ar autonomu ugunsgrēka detektoru, kas reaģē uz dūmiem. Noteikumi prasa vismaz vienu detektoru katrā stāvā, tātad divstāvu mājā vai divlīmeņu dzīvoklī vajag vismaz divus. Detektoru uzstāda un uztur darba kārtībā atbilstoši ražotāja prasībām. VUGD atgādina, ka atkarībā no modeļa testa poga jānospiež reizi nedēļā vai reizi mēnesī. Apkures sezonas sākums ir labs brīdis to izdarīt un vajadzības gadījumā nomainīt bateriju.

Krāsnis, kamīni un pirts krāsnis

Malkas pirts krāsns un kamīns arī ir cietā kurināmā ierīces, tāpēc uz tiem attiecas tie paši ugunsdrošības noteikumu aizliegumi:

  • nekurināt bojātu krāsni vai dūmvadu un nepārkurināt ierīci;
  • neatstāt iekurtu krāsni bez uzraudzības, ja ražotājs to nepieļauj;
  • malku un citus degtspējīgus priekšmetus neturēt tuvāk par 0,5 m no krāsns un tuvāk par 1,2 m no kurtuves priekšpuses;
  • iekuršanai neizmantot degtspējīgus šķidrumus, izņemot speciāli šim nolūkam ražotos;
  • nekurināt ar malku, kas ir garāka par kurtuvi;
  • pelnus un izdedžus glabāt degtnespējīgā traukā ārpus ēkas.

Ja kurtuves priekšā ir degtspējīga grīda, piemēram, koka dēļi, to pārklāj ar degtnespējīgu materiālu, kas sniedzas vismaz 150 mm uz sāniem un 300 mm uz priekšu no kurtuves malām.

Elektriskie sildītāji un pagarinātāji

Dzīvoklī bez krāsns uzmanība jāpievērš pārnēsājamiem sildītājiem. Noteikumi aizliedz lietot bojātas vai paštaisītas elektroierīces un vadus ar bojātu izolāciju, kā arī pagarinātājus, kas pilnīgi vai daļēji saritināti uz spoles vai cilpās, ja ražotājs to nav paredzējis. VUGD iesaka sildierīces neapklāt, nežāvēt uz tām apģērbu un ievērot ražotāja instrukciju. Ja sildītājs jāpieslēdz ar pagarinātāju, attiniet vadu pilnībā un nelieciet to zem paklāja.

Tvana gāze: neredzams risks

Tvana gāze jeb oglekļa monoksīds ir bezkrāsaina gāze bez smaržas un garšas, un lielā koncentrācijā tā var nogalināt dažu minūšu laikā. PTAC kā riska avotus min nepārbaudītus gāzes katlus, kamīnus un krāsnis, kā arī gadījumus, kad krāsns aizbīdnis aizvērts pārāk agri. Ugunsdrošības noteikumi parastā mājoklī tvana gāzes detektoru neprasa, taču PTAC to sauc par vienu no efektīvākajiem aizsardzības līdzekļiem. Izvēloties detektoru, pārbaudiet CE marķējumu un atbilstību standartam EN 50291-1.

Ko sedz mājokļa apdrošināšana un kad atlīdzību samazina

Ugunsgrēks ir viens no pamatriskiem gan privātmājas apdrošināšanā, gan dzīvokļa apdrošināšanā. Ēkas apdrošināšana var ietvert arī skursteni, krāsni un kamīnu.

Tomēr polise nedarbojas bez nosacījumiem. Apdrošināšanas līguma likums nosaka, ka apdrošinātājs nedrīkst izmaksāt atlīdzību personai, kuras ļauns nolūks vai rupja neuzmanība izraisījusi apdrošināto risku, turklāt vienā mājsaimniecībā dzīvojošo personu rīcību pielīdzina paša apdrošinātā rīcībai. Par pienākumu neizpildi pēc negadījuma likums paredz atteikumu rupjas neuzmanības gadījumā un samazinājumu ne vairāk kā par 50 procentiem vieglas neuzmanības gadījumā. Apdrošinātāju noteikumos drošības prasības parasti uzskaitītas atsevišķi, piemēram, ievērot ugunsdrošības noteikumus, regulāri tīrīt dūmvadus un lietot sildierīces atbilstoši ražotāja norādījumiem. Ja prasības nav ievērotas un tas veicinājis zaudējumus, noteikumi ļauj atlīdzību samazināt līdz 50 procentiem vai atteikt pilnībā.

Ir arī otra puse: dažos noteikumos ugunsgrēka zaudējumus atlīdzina bez pašriska, ja mājoklī bija uzstādīti darba kārtībā esoši dūmu detektori. Apdrošinātājam jāpierāda atteikuma vai samazinājuma pamatojums, taču skursteņslauķa akts un detektora pirkuma čeks palīdz strīdu nepieļaut. Pirms polises atjaunošanas vērts salīdzināt, kā dažādu apdrošinātāju noteikumos formulētas drošības prasības un pašrisks, un Agento brokeris palīdzēs saņemt piedāvājumus un pamanīt atšķirības.

Biežāk uzdotie jautājumi

Cik bieži jātīra dūmvads privātmājā? Ugunsdrošības noteikumi nosaka, ka cietā un šķidrā kurināmā apkures ierīču dūmvadi jāiztīra pirms apkures sezonas, līdz 1. novembrim. Ja cietā kurināmā ierīce neuzkrāj siltumu ilgāk par trim stundām, dūmvads jātīra vēl vienu reizi laikā no 1. novembra līdz 1. martam. Gāzes apkures iekārtu tīra un pārbauda ne retāk kā reizi gadā, ja ražotājs nav noteicis citādi.
Vai dzīvoklī obligāti jābūt dūmu detektoram? Jā. Kopš 2020. gada 1. janvāra gan privātmājā, gan dzīvoklī jābūt autonomam ugunsgrēka detektoram, kas reaģē uz dūmiem, turklāt vismaz vienam katrā stāvā. Detektors jāuztur darba kārtībā un regulāri jāpārbauda ar testa pogu atbilstoši ražotāja norādījumiem.
Vai apdrošinātājs var atteikt atlīdzību, ja dūmvads nav iztīrīts? Var samazināt vai atteikt, ja tieši šis pārkāpums veicinājis zaudējumus. Mājokļa apdrošināšanas noteikumos drošības prasības, tostarp dūmvadu tīrīšana, parasti ir uzskaitītas atsevišķi, un to neievērošana var ļaut samazināt atlīdzību līdz 50 procentiem vai atteikt to pilnībā. Apdrošināšanas līguma likums aizliedz izmaksāt atlīdzību, ja apdrošināto risku izraisījusi rupja neuzmanība, bet atteikuma pamatojums jāpierāda apdrošinātājam.
Vai skursteņa tīrīšanas akts ir obligāts? Par dūmvada tīrīšanu parasti sastāda aktu ar datumu, veicēja datiem, kvalifikāciju apliecinošu dokumentu un atzinumu. Privātmājas īpašnieks, kurš cietā kurināmā ierīci un dūmvadu iztīra pats, aktu var nesastādīt. Tomēr skursteņslauķa akts ir vienkāršākais pierādījums apdrošinātājam, ka pienākums ir izpildīts, tāpēc to vērts glabāt kopā ar polisi.
Vai tvana gāzes detektors ir obligāts? Ugunsdrošības noteikumi parastā mājoklī tvana gāzes detektoru neprasa, taču PTAC to iesaka kā vienu no efektīvākajiem aizsardzības līdzekļiem, īpaši mājās ar krāsnīm, kamīniem vai gāzes katliem. Izvēloties detektoru, pārbaudiet CE marķējumu un atbilstību standartam EN 50291-1.